(horvātu: Republika Hrvatska) ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā. Tās galvaspilsēta ir Zagreba. Tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju ziemeļos, Serbiju ziemeļaustrumos, Bosniju un Hercegovinu austrumos, Melnkalni dienvidaustrumos un Adrijas jūru dienvidos.

Par Horvātijas milzīgo kultūras mantojumu liecina seši Pasaules kultūras mantojuma objekti un astoņi nacionālie parki. Horvātijas kultūrbagātība atspguļo arī tās dažreiz nemierīgo vēsturi, sākot ar Romas impērijas laiku un vēlāk ar atrašanos starp Austroungārijas un Osmaņu impērijas robežām. Horvātu virtuvei raksturīgi tādi ēdieni kā uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar papriku. Horvātija ir slavena arī ar savu vīnu, jo vīnkopības tradīcija aizsākusies tālā senatnē.

Ekonomika. Pateicoties tūrismam, banku darbībai un investīcijām, ekonomika 2000.g atplauka. Pēdējo gadu laikā valsti ir apmeklējuši aptuveni 10 milj. tūristu, pie tam skaits nemitīgi pieaug. Attīstītākās rūpniecības nozares: ķīmija un plastikāta ražojumi, instrumenti, metālapstrāde, elektronika, papīrs, koksnes produkti, tekstils, kuģi, degviela un pārtikas produkti. Lauksaimniecībā dominē graudu kultūras, saulespuķes, olīvu koki, citrusaugi, soja un kartupeļi. Horvātijā gan kalnos, gan uz sauszemes audzē vīnogulājus, ražo dažādu vīnu šķirnes.

Horvātija atrodas Eiropas dienvidos, Adrijas jūras austrumu krastā, Balkānu pussalas rietumos. Tā ir 56 542 km² liela. Valstī dzīvo 4,44 miljoni iedzīvotāju. Horvātijas galvaspilsēta ir Zagreba (779 000 iedz.). Ir lielas kalnu grēdas. Augstākā virsotne ir 1830 m augsta.

Horvātija sastāv no divām daļām - kontinentālās daļas, kura izvietota valsts iekšienē un Adrijas jūras piekrastes, kura izstiepusies lielā attālumā. Adrijas jūras piekrastei šajā vietā ir raksturīgs liels salu skaits, kuras ir izstieptas paralēli krastam ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā. Pavisam 1145 salas aizņem 2500 km² lielu teritoriju, no kurām apdzīvotas ir 47 salas. Salās atrodas 3 no 8 Horvātijas nacionālajiem parkiem. Krasta līnijas garums ir ļoti liels lielā salu daudzuma dēļ - 5 835 km, no kuriem 1 777 km ir kontinentālās piekrastes garums, bet 4 058 km ir salu krastu kopgarums. Ziemeļos Horvātija robežojas ar Slovēniju (670 km), ziemeļaustrumos ar Ungāriju (329 km), austrumos ar Serbiju (241 km), dienvidos ar Bosniju un Hercegovinu (932 km) un Melnkalni (25 km).

Reljefs

Valstij pieder ap 1185 lielākas un mazākas salas, bet tikai 65 salas ir apdzīvotas, jo citās nav dzeramā ūdens.  Laikam jau salas, klintis un rifi ir tā īsta valsts vērtība, kurus lūkoties brauc cilvēki no visas pasaules. Dalmācijas piekrastē plešas lielais salu daudzums, bet pašus krastus veido Velebita kalnu grēda, kas ir Dināru kalnu atzars. Valsts vidusdaļu veido līdzenumi, kas mijas ar pauguriem, bet jau valsts A daļā- Slavonijā- starp visai līdzeno Ungārijas pierobežu un valsts vidieni slejas Slavonijas kalnu grēda.  Dināru kalnos ir raksturīgi karsta procesi, kad pazemes iežus (ģipsi, kaļķakmeni, dolomītu) izšķīdina pazemes ūdens plūsmas. Te plašās teritorijās sastopami karbonātieži, tāpēc Dināros atrodas lielākais karsta lauks pasaulē - tieši Karsta ieleja deva nosaukumu šai parādībai. Karsta procesa rezultātā Dināros izveidojušās daudzas ievērojama izmēra alas.

Dabas resursi

Nafta, mazliet akmeņogles, boksīti, dzelzsrūda, kalcijs, ģipsis, vizla, dabīgais asfalts, marmors, māli, sāls, ūdensenerģija, dabas ainavas

Klimats

Adrijas jūras piekrastē valda Vidusjūras klimats ar sausām un karstām vasarām: no +21°C līdz +27°C, sasniedzot arī +38 °C un vairāk grādu dienas vidū. Savukārt, šeit ir siltas  ziemas: no +6°C  līdz +11 °C. Nokrišņu daudzums sasniedz līdz 2000 mm /gadā, lielākā to daļa  ziemā vai agri pavasarī. Sausais gaiss vasaras mēnešos ļauj vieglāk panest augstās temperatūras virs +30°C, nekā tas būtu Latvijas klimatā . Ūdens temperatūra ziemā +12°C , vasarā +25°C. Pirms peldes vasarā obligāti jāuzvelk speciālas čībiņas (!), kas pasargās jūsu pēdas no jūras ežiem.
Dināru kalnos apstākļi kā jau kalnos ir ievērojami skarbāki – visai vēsas vasaras no +13°C līdz +19°C . Ziemā: no -3°C līdz +1°C un stabila ir sniega sega. Nobraucieni laivās pa kalnu upēm, pārgājieni kalnos, pastaigas pa marķētām takām, ūdens slēpošana ezeros tiek piedāvāti vasarā, savukārt ziemā šeit darbojas arī ievērojams skaits slēpošanas trases.
Iekžzemē (mērenā josla) - Horvātijas Z, ZA daļā klimats ir mēreni kontinentāls: karstas un sausas  vasaras : no +19°C līdz +23°C (augustā), mitras ziemas: no 0 līdz +2 °C janvārī.
Visos gadalaikos vēlams paņemt līdz vējjaku, ziemas periodā- lietussargu, siltākas drēbes, vasarās- vaļējas kurpes un ežu čības, bet jakas tikpat kā nebūs jāizmanto. Protams, vēlams sekot līdzi laika ziņām tuvākajā periodā, kad dosieties uz šo valsti. Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

Interesanti

Par Horvātijas rašanos vēsta burvīga teika: Eņģeļi nesa maisu ar skaistumu un daili, lai izbārstītu to pa visu zemeslodi. Viņiem uzbruka velns un saplēsa maisu. Viss skaistums izbira pār Horvātiju – tāpēc šī valsts ir tik krāšņa.
Horvātija ir brīnumskaista valsts, kuru uzskata par vienu no ekoloģiski tīrākajām pasaulē.
Horvātijā ir liels skaits minerālo un termālo avotu, pie kuriem ir izveidotas daudzas kūrortiestādes. Šajās iestādēs iespējams atgūt veselību pēc pārciestām slimībām vai vienkārši pavadīt brīvdienas. Populārākie kūrorti ir Bižovačkes avoti, Tuheljskes avoti, Topusko kūrorts, Lipikas kūrorts un Istras pussalas avoti.